Bērnībā ir dikti interesanti dzīvot. Nu, tā viegli un konkrēti. Jo bērnam taču uz katru jautājumu ir zināma tieša un pārliecināta atbilde.

Par ko gribētu kļūt, kad izaugsi liela? – Par auklīti. Kas tev patīk labāk – brālis vai māsa? -Māsa.  Kurš tavs mīļākais gadalaiks? -Vasara.Kurš ir tavs mīļākais dzīvnieks? – Zirgs. Ar ko tu nekad nedraudzēsies? -Ar puišiem.

Ak, tikai tagad man neprasiet, par ko gribētu kļūt, kad izaugšu! Par to mēdzu lauzīt galvu dienu un nakti… Salīdzinoši vieglāk ir atbildēt uz jautājumu par gadalaiku. Tā kā vasaras brīvlaiki sen aiz muguras, tad pārliecinoši uzvar pumpuru sprāgšanas, zemes smaržas un pirmo taureņu gadalaiks. Bet mīļākais dzīvnieks? Vai tad kādam vispār tāds mēdz būt (izņemot kaķu tantes un suņu fanātus?) !? A bērnībā man bija uzlīmju lapiņa, fotoalbums un blociņš ar ZiRgU. Manu mīļāko dzīvnieku. Varēju ilgi un dikti sapņot par izjādēm un vecākiem mēģināt izdīkt katru veikalā ieraudzīto “apzirgoto” sīkumiņu.

Bet šis patiesībā ir stāsts nevis par atmiņu klades cienīgiem jautājumiem, bet gan to, kā Jēkabs iemācījās rāpot.
Jēkabs ir dikti liels spītnieks un sava ceļa gājējs. Laikā, kad visi mazi knariņi pamazām sāk ripināties uz riņķi un līst uz vēdera, Jēkabs izdomāja, ka labāk pamēģinās pārvietoties uz muguras. Jo tad taču rokas paliek brīvas! Tā nu viņš ilgi un dikti šļūca pa māju uz muguras. Aptuveni šādi (tikai bez auto krēsliņa).

Kad nu pakausīti jau sāka izdilt caurums, Jēkabs laikam nobijās no plikpaurības un sāka līst uz vēdera. Bēbīšu skoliņas draudziņi jau rāpoja, mācījās staigāt, izauga, apprecējās, bet mūsu ķipars turpināja pārvietoties, līdzīgi kā zaldātiņi ierakumos.

Kad nu visas grīdas bija cītīgi nopulētas, pateicoties Jēkaba šļūkāšanai, tad izdomājām, ka jāiemāca taču tam ķiparam beidzot rāpot. Bet kā lai to panāk?
Domājām, domājām un izdomājām, ka jāpiesien Jēcim pie vēdera kaut kas traucējošs – tā lai uz vēdera palīst nemaz nevar. Te nu laikam ietrīsējās manas bērnības lielā dzīvnieku kaislība, jo piesējām mēs Jēcim zem vēdera ZiRgU. 😀 Tas nu izskatījās šādi:

Un ziniet ko? Zirga paņēmiens nostrādāja! Tās pašas dienas vakarā Jēkabs pirmo reizi savā mūžā pats rāpoja!

p.s. Ja nu vēl kādam mājās aug mazs spītnieciņš-nerāpotājs, tad zirgu varam aizdot. 😀

8.01.2014.

Advertisements